Audzēšana » Latvijas vācu aitu suņu kluba Ciltsdarba nolikums

Latvijas vācu aitu suņu kluba Ciltsdarba nolikums

Saturs

1. Vispārējā daļa.

2. Audzētājs un vaislas suņa īpašnieks.

3. Prasības vaislas kucei un vaislas sunim.

4. Pārošanas atļauja un pārošana.

5. Metiens un tā kontrole.

6. Audzētāja pienākumi un tiesības.

7. Vaislas suņa īpašnieka pienākumi un tiesības.

8. Audzētavas.

9. Metiena reģistrācija un maksājumi.

10. Atbildība un sodi.

Vispārējā daļa

1.1. Biedrības ”Latvijas vācu aitu suņu klubs” (LVASK) Ciltsdarba nolikums atbilst Latvijas Kinoloģiskās Federācijas (LKF) Ciltsdarba Reglamenta izvirzītām prasībām. Ciltsdarba nolikuma prasības ir obligātas visiem biedriem, kuri vēlas izmantot savus vācu aitu šķirnes suņus un kuces ciltsdarbā.

1.2. Ciltsdarba nolikums kalpo mērķtiecīga ciltsdarba sekmēšanai un attīstībai.

1.3. Ciltsdarbu vada un kontrolē Ciltsdarba komisija 3 cilvēku sastāvā. Ciltsdarba komisija darbojas saskaņā ar šo nolikumu, LKF Ciltslietu komisijas un Biedrības valdes lēmumiem. Biedrības sapulce ievēl Ciltsdarba komisijas locekļus. Pēc Ciltsdarba komisijas locekļu ierosinājuma Biedrības valde apstiprina Ciltsdarba komisijas vadītāju.

1.4. Ciltsdarba komisija kontrolē Ciltsdarba nolikuma prasību izpildi. Ciltsdarba komisijas vadītājs ir atbildīgs par pareizu un savlaicīgu ciltsdarba dokumentācijas noformēšanu.

1.5. Izņēmuma gadījumus, kas saistīti ar atkāpēm no Ciltsdarba nolikuma prasībām, izskata Biedrības valde un pieņem konkrētu lēmumu katrā atsevišķā gadījumā Ja atkāpes ir saistītas ar LKF Ciltsdarba reglamenta prasībām, tad lēmumu pieņem LKF Ciltslietu Komisija.

Audzētājs un vaislas suņa īpašnieks

2.1. Īpašnieks – persona, kurai ir īpašuma tiesības uz kuci vai suni un kura to var dokumentāli pierādīt.

2.2. Turētājs – persona, kura ir ieguvusi tiesības izmantot kuci vai suni vaislā uz nomas, patapinājuma vai kāda cita līguma pamata.

2.3. Audzētājs ir kuces īpašnieks vai turētājs, kuram ir iegūts metiens.

2.4. Vaislas suņa īpašnieks ir suņa īpašnieks vai turētājs, kuram ir tiesība izmantot suni vaislā.

2.5. Personai, kurai ir aizliegts nodarboties ar ciltsdarbu, nav atļauts izmantot suni vai kuci vaislā un nav atļauts nodot audzētāja tiesības uz sapārotu kuci citai personai. Aizliegums tiek attiecināts uz kucēm un suņiem, kuri atrodas šīs personas īpašumā.

2.6. Turētājam 10 dienu laikā jāinformē ciltsdarba komisija par tiesību iegūšanu izmantot suni vai kuci, iesniedzot līguma kopiju vai abpusēji parakstītu paziņojumu, un šādas tiesības izbeigšanos, iesniedzot rakstisku paziņojumu vai līguma kopiju.

2.7. Īpašniekam vai turētājam 10 dienu laikā jāinformē ciltsdarba komisija par sapārotas kuces nodošanu, t.sk., atsavināšanu, citai personai metiena iegūšanai, iesniedzot līguma kopiju vai abpusēji parakstītu paziņojumu, kā arī nekavējoties jāinformē ciltsdarba komisija par sapārotas kuces saņemšanu atpakaļ.

2.8. Ja metiens tiek iegūts, kucei atrodoties pie turētāja, tad kucēniem kā audzētājs tiek norādīts turētājs, un kucēni tiek reģistrēti ar turētāja izvēlētu vārdu vai turētāja audzētavas nosaukumu.

2. 9. Ja kucei ir vairāki īpašnieki, tad reģistrējot metienu ir jāiesniedz visu īpašnieku parakstīta vienošanās par metiena pievārdu, ar kādu tas tiek reģistrēts. Metiens var tikt reģistrēts arī uz viena no īpašnieku audzētavas vārda, ja tam rakstiski ir piekrituši pārējie īpašnieki. Ja kāds no kuces līdzīpašniekiem ir audzētavas īpašnieks, tad viņš var reģistrēt metienu ar savas audzētavas vārdu, bet šajā gadījumā pārējie kuces līdzīpašnieki nav metiena audzētāji. Audzētavas īpašnieks nevar būt audzētājs viņa audzētavā nereģistrētam metienam. Ja šāda vienošanās (piekrišana) nav iesniegta, tad metiens tiek reģistrēts ar tā īpašnieka izvēlētu vārdu, pie kura metiena iegūšanas un kucēnu aktēšanas laikā ir atradusies kuce.

Prasības vaislas sunim un vaislas kucei

3.1. Ciltsdarbā var izmantot suni un kuci, ja tie ir:

3.1.1. veseli, visām standarta prasībām atbilstoši un ar stabilu nervu sistēmu;

3.1.2. ar FCI ciltsrakstiem un tie ir reģistrēti LKF Ciltsgrāmatā. Citā valstī dzīvojošam vaislas sunim ciltsraksti ir reģistrēti FCI atzītas organizācijas Ciltsgrāmatā;

3.1.3. saņēmuši LKF izstādēs vismaz 2 eksterjera novērtējumus ne zemākus par “ļoti labi” dažādās vecuma grupās, no kuriem vismaz vienam eksterjera novērtējumam ir jābūt iegūtam specializētā vācu aitu suņu izstāde vai Baltic Sieger (Baltijas valstu specializētajā izstādē ar TSB pārbaudi);

3.1.4. izgājuši vaislas atlasi Latvijā (skat. “Nolikums par vaislas atlasi”) vai pie SV tiesneša citā valstī;

3.1.5. veikta rentgenoloģiskā pārbaude uz gūžas un elkoņa locītavas displāziju un rezultāts ir: gūžas locītavām “A”;”B” vai “C”, elkoņu locītavām: “0”;”1” vai “2”.

3.2. Pieļaujami šādi izņēmumi no 3.1. punkta:

3.2.1. Pirmajai pārošanai, ja kuce vēl nav sasniegusi 24 mēnešu vecumu, pieļaujami 2 eksterjera novērtējumi „ļoti labi” vienā vecuma grupā, no kuriem vismaz vienam eksterjera novērtējumam jābūt iegūtam specializētā vācu aitu suņu izstāde vai Baltic Sieger (Baltijas valstu specializētajā izstādē ar TSB pārbaudi);

3.2.2. suņus un kuces, kuri ir ievesti Latvijā no ārvalstīm, drīkst izmantot vaislā arī ar

3.2.2.1. citas valsts specializētajā vācu aitu suņu izstādē iegūtu vismaz 1 eksterjera novērtējumu ne zemāku par “ļoti labi”. Ja suns vai kuce uzturas Latvijā ilgāk par vienu gadu, tad, lai turpmāk izmantotu vaislā, nepieciešams vismaz viens LKF vācu aitu suņu specializētās izstādes vai Baltic Sieger eksterjera novērtējums ne zemāks par „ļoti labi”;

3.2.2.2. izietu vaislas atlasi citā valstī.

3.2.3. Ja pārošanā tiek izmantots suns, kas dzīvo citā valstī, tad pieļaujama vaislas atlase, kas izieta atbilstoši tās valsts prasībām, kuras Ciltsgrāmatā suņa vai kuces ciltsraksti ir reģistrēti, un ir saņemts 1 eksterjera novērtējums vācu aitu suņu specializētajā izstādē ne zemāks kā „ ļoti labi”.

3.2.4. Kuci, kas ierakstīta LKF reģistrā, var izmantot ciltsdarbā, ja tā saņēmusi eksterjera novērtējumu ”teicami” divās specializētajās vācu aitu suņu izstādēs pie diviem dažādiem ekspertiem, viena no atzīmēm jāsaņem gada galvenajā izstādē darba klasē t.sk., Baltic Sieger(Baltijas valstu specializētajā izstādē ar TSB pārbaudi).Tās partnerim jābūt ar pilniem atzītiem ciltsrakstiem,

3.3. Vaislas dzīvnieku minimālais vecums ir: suņiem - 24 mēneši, kucēm - 20 mēneši.

3.4. Vaislas kuce nedrīkst būt vecāka par 8 gadiem. Tikai īpašas nepieciešamības gadījumos šķirnes uzlabošanas interesēs ar LKF Ciltslietu komisijas atļauju pieļaujams izmantot vaislā kuci vecāku par 8 gadiem.

3.5. Vaislas suņu izmantošanas periodiskumu ciltsdarbā nosaka pēc vaislas atlases. Vaislas suņiem nav maksimālā vecuma ierobežojuma.

3.6. Ciltsdarbā netiek izmantoti suņi un kuces ar iedzimtiem diskvalificējošiem defektiem.

3.7. Ciltsdarbā netiek izmantoti suņi un kuces, kuru īpašniekiem ir aizliegts nodarboties ar vācu aitu suņu ciltsdarbu, ja uz pārošanas brīdi šis aizliegums ir spēkā.

Pārošanas atļauja un pārošana

4.1. Pārošanas atļauju audzētājs vai audzētavas īpašnieks saņem Biedrībā pirms kuces pārošanas. Pārošanas atļauju Ciltsdarba komisijas vadītājs vai tā pilnvarots komisijas loceklis apstiprina ar savu parakstu un reģistrē Biedrības pārošanas atļauju uzskaites grāmatā. Pārošanas atļauja ir spēkā 1 mēnesi no tās izsniegšanas brīža.

4.2. Pārošanas aktu aizpilda tūlīt pēc pārošanas. Audzētājs un vaislas suņa īpašnieks apstiprina to ar saviem parakstiem.

4.3. Pārošanas atļauju ar aizpildītu pārošanas aktu audzētājam jāuzrāda Ciltsdarba komisijai metiena pirmās apskates laikā.

4.4. Pārošana.

4.4.1. Audzētājam ir tiesības pārot kuci ar vaislas suni, kas atbilst šī nolikuma noteiktajām prasībām, pēc paša izvēles vai pēc Ciltsdarba komisijas ieteikuma. Vaislas sunim jāatbilst šī nolikuma prasībām un vaislas suņa īpašniekam ir jābūt LKF biedrības biedram, izņemot, ja vaislas suņa īpašnieks dzīvo ārvalstīs.

4.4.2. Viena gada laikā vaislas kucei pieļaujams viens metiens. Nākošā pārošana pēc iepriekšējās rezultatīvās pārošanas atļauta ne agrāk kā pēc 10 mēnešiem.

4.4.3. Pieļaujama pārošana sākot ar 2:3; 3:2 radniecības pakāpi.

4.4.4. Tuvradnieciskai pārošanai (2:2) audzētājs un audzētavas īpašnieks raksta pamatotu iesniegumu biedrības ciltsdarba komisijai. Iesniegumu izskata ciltsdarba komisija un lēmumu pieņem pamatojoties uz balsošanas rezultātu. Atļauju paraksta ciltsdarba komisijas vadītājs. Atļauja jāpievieno metiena kartiņai, kuru jāiesniedz LKF Ciltsgrāmatas vadītājam. Pieļaujams tikai pamatots inbrīdings uz izciliem vaislas dzīvniekiem, pievēršot uzmanību vaislas pāra saderībai un katra dzīvnieka eksterjera īpatnībām. Atteikuma gadījumā audzētājs vai audzētavas īpašnieks ir tiesīgi vērsties ar iesniegumu LKF Ciltslietu komisijā.

4.4.5. Vienas meklēšanās laikā kuci drīkst sapārot tikai ar vienu vaislas suni. Ja kuce sapārota ar diviem vai vairākiem suņiem, vai arī ar citas šķirnes suni, kucēni netiek reģistrēti un ciltsraksti metienam netiek izsniegti.

Metiens un tā kontrole

5.1. Metienam jābūt dzimušam un tā apskatei veiktai Latvijas Republikā.

5.2. Audzētājam par metiena piedzimšanu jāpaziņo ciltsdarba komisijai 3 dienu laikā, audzētavas īpašniekam par metiena piedzimšanu jāpaziņo ciltsdarba komisijai 10 dienu laikā.

5.3. Ciltsdarba komisija veic metiena kontroli. Ja kāds no Ciltsdarba komisijas locekļiem nevar piedalīties metiena kontrolē, tad tas aizstājams ar Biedrības valdes locekli. Audzētāja un audzētavas īpašnieka pienākums ir nodrošināt kontroles iespēju.

5.4. Pamatota konflikta gadījumā audzētājs, audzētavas īpašnieks vai biedrības valde vai ciltsdarba komisija ir tiesīgi pieprasīt neatkarīgas metiena kontroles komisijas izveidošanu, kuru izveido LKF Ciltslietu Komisija.

5.5. Ciltsdarba komisija sastāda aktu, kurā atzīme visus būtiskos datus par metienu: kucēnu skaitu, kucēnu svaru apskates dienā, kucēnu un kuces turēšanas un barošanas apstākļus, konstatētos kucēnu anatomiskās uzbūves defektus u.c. Apskates aktu paraksta komisijas locekļi un audzētājs. Šo aktu audzētājs, ar pārējo metiena reģistrācijas dokumentāciju iesniedz Biedrības ciltsdarba komisijai.

5.6. Metiena apskate notiek pirmo reizi līdz 5 dienu vecumam (izņemot FCI reģistrētajās audzētavās), otro reizi ne agrāk kā 55 dienu vecumā. Metiena apskates otrajā reizē kucēniem jābūt ar identifikācijas numuru, jābūt noformētai vakcinācijas apliecībai ar atzīmi par veikto pirmo vakcināciju. Nepieciešamības gadījumā var veikt papildus apskates. Visus transporta izdevumus, kas saistīti ar kucēnu apskatēm, sedz audzētājs.

5.7. Ja metienā pirmās apskates laikā, kuru veic Ciltsdarba komisija, tiek konstatēti kucēni ar iedzimtiem fiziskiem defektiem vai standartam neatbilstošu krāsu, tad tie humāni eitanizējami.

5.8. Ja metiena pēdējās apskates laikā tiek konstatēti kucēni ar fiziskiem defektiem, tad audzētājam jānodrošina šo kucēnu veterinārā apskate un pēc slēdziena saņemšanas audzētājam jāpieņem lēmums par kucēnu turpmāko likteni.

5.9. Kucēnus drīkst nodot jaunajam īpašniekam pēc pēdējās apskates, kad kucēni ir pilnas 56 dienas (8 nedēļas) veci, un ne ātrāk kā 2 nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas.

5.10. Nododot kucēnu jaunajam īpašniekam, audzētājam jānodrošina noteiktas formas kucēna pirkšanas- pārdošanas līguma abpusēja parakstīšana. Līgumā jāieraksta visi būtiskākie konstatētie un metiena apskates aktā atzīmētie dati par kucēnu. Līgums kalpo par pamatu LKF ciltsrakstu izsniegšanai kucēna jaunajam īpašniekam.

5.11. Nododot kucēnus ar nepārejošiem defektiem, audzētājam jāsaņem jaunā īpašnieka paraksts par to, ka jaunais īpašnieks, defektiem neizzūdot, neizmantos šo dzīvnieku vaislā.

Audzētāja pienākumi un tiesības

6.1. Audzētājs drīkst kuces pārošanai izmantot tikai un vienīgi tādu vaislas suni, kurš atbilst visām Ciltsdarba nolikuma izvirzītajām prasībām.

6.2. Nav pieļaujama kuces pārošana ar suni, kas nav reģistrēts FCI sistēmā sastāvošā organizācijā.

6.3. Nav pieļaujams iegūt no kuces nereģistrētus metienus.

6.4. Audzētajam jānodrošina kucei un tās pēcnācējiem labi turēšanas apstākļi un atbilstoša barošana.

6.5. Visiem metiena kucēniem līdz metiena pēdējai apskatei jāveic identifikācija tetovējot vai ievadot mikročipu.

6.6. Kucēni regulāri un savlaicīgi jāattārpo.

6.7. Audzētājam savlaicīgi jāuzsāk kucēnu vakcinācija.

6.8. Audzētājam ir pirmtiesības uz kucēna izvēli metienā.

6.9. Audzētajam jānorēķinās ar vaislas suņa īpašnieku atbilstoši pārošanas aktā norādītajiem vienošanās noteikumiem.

Vaislas suņa īpašnieka pienākumi un tiesības

7.1. Vaislas suņa īpašnieks drīkst pieņemt uz pārošanu ar savu suni tikai tādas FCI sistēmā sastāvošas organizācijā reģistrētas kuces, kuras atbilst visām Ciltsdarba nolikuma izvirzītajām prasībām.

7.2. Vaislas suņa īpašniekam pirms pārošanas jāpieprasa kuces īpašniekam vai turētājam uzradīt LKF noteikta parauga pārošanas atļauju. Ārvalstīs dzīvojošām kucēm tās organizācijas izdotu pārošanas atļauju, kuras biedrs ir kuces īpašnieks vai turētājs.

7.3. Vaislas suņa īpašniekam jānodrošina savam sunim labi turēšanas apstākļi un atbilstoša barošana.

7.4. Vaislas suņa īpašniekam, ja par pārojumu ir pielīgts kucēns, ir otras izvēles tiesības uz kucēnu pēc tam, kad audzētājs ir izdarījis pirmo izvēli.

7.5. Vaislas suņa īpašniekam ir tiesības saņemt norēķinu no audzētāja par pārošanu atbilstoši pārošanas aktā noradītiem vienošanās noteikumiem.

7.6. Vaislas suņa īpašniekam pēc norēķina par pārošanu saņemšanas jāizsniedz audzētājam šādi dokumenti:

7.6.1. ciltsrakstu kopiju,

7.6.2. vaislas atlases apliecības kopiju,

7.6.3. apmācību apliecinošu dokumentu kopijas,

7.6.4. izstāžu aprakstu kopijas.

Audzētavas

8.1. Audzētavas reģistrāciju veic LKF.

8.2. Audzētavas īpašniekam savā darbībā jāvadās pēc LKF „Nolikuma par audzētavām”, kā arī jāievēro visas šajā nolikumā noteiktās prasības, t.sk., prasības, kas attiecas uz audzētāju un vaislas suņa īpašnieku, izņemot gadījumus, kad audzētavas īpašniekam šis nolikums nosaka atšķirīgas tiesības un pienākumus.

8.3. Audzētavas īpašniekam regulāri jāizdara ieraksti LKF izsniegtajā Audzētavas grāmatā. Šie dati kalpo par pamatu akta aizpildīšanai, kad Ciltsdarba komisija veic metiena apskati.

Metiena reģistrācija un maksājumi

9.1. Audzētavas īpašniekam un audzētājam jāveic metiena reģistrācija un ciltsrakstu apmaksa LKF Ciltsgrāmatā 4 mēnešu laikā pēc kucēnu dzimšanas, kā arī Biedrības valdes noteiktie maksājumi.

9.2. Audzētājam un audzētavas īpašniekam jāreģistrē visi kucēni, kas ir dzīvi uz pēdējas apskates brīdi. Atsevišķu kucēnu reģistrācija nav pieļaujama. Kucēniem, kuri ir vaislas brāķi, tiek izdoti ciltsraksti ar attiecīgu atzīmi.

Atbildība un sodi

10.1. Biedrības valde ir tiesīga sodīt biedru ar brīdinājumu, naudas sodu, ciltsdarba aizliegumu, izslēgšanu no biedrības, par kādu no Ciltsdarba nolikuma punkta nepildīšanu vai pārkāpumu. Valde kopā ciltsdarba komisiju, izvērtējot pārkāpuma smagumu, lemj par atbilstoša soda piemērošanu.

10.2. Biedrības valde apstiprina pārkāpumu veidus, par kuriem var uzlikt naudas sodus, un naudas sodu apmērus.

10.3. Naudas sodi ir iemaksājami Biedrības kasē.

Pieņemts Biedrības „Latvijas vācu aitu suņu klubs” sapulcē 25.02.2006.