Sacensību suņu (Schutzhund) cilts līnijas

Michael Worrall.
Vai viņi var mūs nodrošināt ar vācu aitu darba suņiem?

Šis raksts pirmo reizi tika publicēts vācu aitu suņu šķirnes konsīlija nacionālajā žurnālā, Lielbritānijā, un ar laipnu autora atļauju ir publicēts šeit.

Maikls Vorals (Mike Worrall), pēc nacionalitātes – īrs, dzīvo Antverpenes rietumos un kopā ar sievu Fionu Andersoni (Fiona Anderson) vada suņu audzēšanu, izstādīšanu un apmācības.

Maikls ir vislabāk pazīstams ar saviem diviem suņiem – Troll v. Haus Milinda, Pasaules čempione 2000 ar 291 punktiem, „V”, un Lesco v. Matschenka, 4.vieta 1990.gada Beļģijas čempionātā ar 294 punktiem aiz trim suņiem, kas iepriekš ieguvuši Pasaules čempiona titulu.

Fiona ir izaudzinājusi, izstādījusi un apmācījusi savus divus vislabāk pazīstamos suņus – Anglijas čempionu Uri v. Amulree, V15 Sieger Show, un Zorro v. Amulree – Šveices, Beļģijas un Lielbritānijas Jaunsuņu klases Sieger 2001. Abiem suņiem – darba kvalifikācija ir SchH3.

Pirms es skaidroju, kāpēc ticu, ka sacensību suņu cilts līnijas var uzlabot vācu aitu suņu darba spējas, atļaujiet pirmkārt mēģināt izskaidrot, ko nozīmē vācu aitu darba suns.

Manuprāt, atbilde slēpjas izskaidrojumā, ar ko vācu aitu suņi ir pārāki pār citām darba suņu šķirnēm. Daudzpusība ir iezīme, kura padara vācu aitu suni par tik īpašu šķirni. Ar nosaukumu Vācu aitu darba suns es saprotu sekojošo:

  • policijas apsardzes suns;
  • ugunsdzēsēju dienesta suns;
  • spridzināšanas dienesta suns;
  • lidostas drošības dienesta suns;
  • pēddzinis;
  • meklēšanas un glābšanas dienesta suns – ļoti plašs darbības lauks, piem., lavīnas, zemestrīces un tā varētu turpināt;
  • aklo cilvēku pavadoņi;
  • suņi palīgi fiziski sakropļotiem cilvēkiem;
  • sacensību suņi.

Es esmu pārliecināts, ka nepieminēju daudzas citas kategorijas, bet drošs, ka jūs saprotat, cik garš šis saraksts varētu būt. Ir citas šķirnes, uz kurām var attiecināt vienu vai vairākas augstāk minētās kategorijas, tomēr esmu pārliecināts, ka labi audzinātam vācu aitu sunim piemīt spējas veikt lielisku darbu visās šajās kategorijās, un kā vispārēju mērķu sunim, tam nav līdzvērtīga.

Jūs varētu domāt, ka rakstura prasības Ugunsdzēsēju dienesta sunim un aklo cilvēku pavadonim ir ļoti atšķirīgas, un tomēr – abiem jāpiemīt stipram raksturam. Aklo cilvēku pavadonis, kas nav neitrāls pret šāvienu (jūtīgs pret trokšņiem), nevar izpildīt savu darbu un nevar tikt atzīts par derīgu šim darbam. Kāda gan starpība ir starp skaļiem trokšņiem uz ielas un šāvienu ? Pamatprasība jebkuram darba sunim ir būt neitrālam pret trokšņiem un, neskatoties uz to, Lielbritānijā izstādēs nav pārbaudes uz šāvienu.

Ir pārāk daudz cilvēku, kas uzskata, ka darba vācu aitu suns nozīmē tikai labu košanu. Nekas nevar būt tālāk no patiesības, kā šis pieņēmums. Tas pats attiecas uz schutzhund , pārāk daudz cilvēku runā tikai par aizsardzību un aizmirst par divām citām disciplīnām, pēdu dzīšana un paklausība, kas ir tik pat svarīgas.

Kaut gan aizsardzības darbs, iespējams, ir visaizraujošākais, paklausība man izsaka daudz vairāk par suņa darba stimuliem nekā aizsardzība. Es esmu gandrīz pārliecināts, ka vācu aitu suņu darba suņu cilts līnijas ir nepazīstamas lielākajai daļai Lielbritānijas īpašnieku, gluži tāpat kā man Lielbritānijas cilts līnijas, kaut gan es vienmēr varu saņemt eksperta (manas sievas) padomu.

Es patiešām apšaubu, vai lielākā daļa angļu, lasot šo rakstu, jebkad interesējas par cilts līnijām šķirnes attīstīšanai. Man liekas, tās joprojām neizraisa viņos interesi. Es neveicinu viedokli par suņu darba spēju attīstīšanas pārākumu, es vienkārši cenšos uzsvērt, ka vācu aitu suns ir tomēr darba suns. Ikvienam ir tiesības izvēlēties, vai vēlas apmācīt suni. Faktiski, līdz pat nesenam laikam schutzhund mācības ir tikušas ignorētas Lielbritānijā, un tieši tādēļ ir bijis maz ko novērtēt vācu aitu suņu raksturā. Neesot pat vienkāršākajām prasībām, piemēram, pārbaudei uz šāvienu, izstādēs un BH, Lielbritānijā un Īrijā visa uzmanība koncentrējās uz vācu aitu suņu eksterjeru. Man liekas, ka tieši tas ir atļāvis attīstīties rakstura vājībām un izzust darba spējām. Pat tādās valstīs kā Vācija, kur schutzhund ir obligāta šķirnes attīstīšanai, nav garantijas, ka vaislas sunim, par kura izmantošanu jūs domājat, ir stiprs raksturs. Izmantojot suni vaislai, kuram ir SchH3 darba novērtējums, arī nav garantijas. Vienalga vai cenšoties izmantot pārošanā izstādes uzvarētāju, vai arī schutzhund pasaules čempionu, cilts priekšteči nedod garantijas. Ja tā būtu, mums visiem piederētu pasaules čempioni.