Latvijas vācu aitu suņu kluba Ciltsdarba nolikums

Saturs

1. Vispārīgā daļa
2. Vaislas suņa īpašnieks un audzētājs
3. Priekšnoteikumi vaislas dzīvnieku izmantošanai
4. Prasības vaislas kucei
5. Prasības vaislas sunim
6. Pārošanas atļauja
7. Pārošana
8. Metiens un tā kontrole
9. Audzētāja un audzētavas īpašnieka pienākumi un tiesības
10. Vaislas suņa īpašnieka pienākumi un tiesības
11. Audzētavas
12. Metiena reģistrācija un maksājumi
13. Atbildība un sodi
14. Noslēguma jautājums

1. Vispārējā daļa

1.1. Biedrības ”Latvijas vācu aitu suņu klubs” (turpmāk − LVASK) Ciltsdarba nolikums (turpmāk – Nolikums) atbilst Latvijas Kinoloģiskās federācijas (turpmāk − LKF) Ciltsdarba reglamenta izvirzītajām prasībām. Nolikuma prasības ir obligātas visiem biedriem, kuri vēlas izmantot savus vācu aitu šķirnes suņus un kuces ciltsdarbā.

1.2. Nolikums kalpo mērķtiecīga ciltsdarba sekmēšanai un attīstībai.

1.3. Grozījumus Nolikumā izdara LVASK biedru sapulce. Ja grozījumi Nolikumā veicami sakarā ar izmaiņām Latvijas Republikas likumdošanā vai LKF Ciltsdarba reglamentā, tos izdara LVASK valde (turpmāk – Valde).

1.4. Ciltsdarbu vada un kontrolē ciltsdarba vadītājs. Ciltsdarba vadītājs darbojas saskaņā ar šo nolikumu, LKF Ciltslietu komisijas un Valdes lēmumiem. Ciltsdarba vadītājs ir Valdes loceklis, kuru ievēl LVASK sapulce.

1.5. Ciltsdarba vadītājs kontrolē Nolikuma prasību izpildi. Ciltsdarba vadītājs ir atbildīgs par pareizu un savlaicīgu ciltsdarba dokumentācijas noformēšanu.

1.6. Izņēmuma gadījumus, kas saistīti ar atkāpēm no Nolikuma prasībām, izskata Valde un pieņem lēmumu katrā atsevišķā gadījumā. Ja atkāpes ir saistītas ar LKF Ciltsdarba reglamenta prasībām, lēmumu pieņem LKF Ciltslietu komisija.

2. Vaislas suņa īpašnieks un audzētājs

2.1.Vaislas suņa vai kuces īpašnieks ir fiziska persona, kura iegādājusies dzīvnieku likumīgā un dokumentāli pierādāmā ceļā.

2.2. Audzētājs ir kuces īpašnieks vai tās nomnieks uz kuces pārošanas vai metiena dzimšanas brīdi.

2.3. Audzētājs ir Latvijas Republikas iedzīvotājs vai Latvijas Republikā reģistrēta juridiska persona, kas ir kuces īpašnieks vai tās nomnieks uz kuces pārošanas vai metiena dzimšanas brīdi. Metienam jābūt dzimušam un tā apskatei jānotiek Latvijas Republikā.

2.4. Personai, kurai ir aizliegts nodarboties ar ciltsdarbu, nav atļauts izmantot suni vai kuci vaislā un nav atļauts nodot audzētāja tiesības uz sapārotu kuci citai personai. Aizliegumu attiecina uz kucēm un suņiem, kuri atrodas šīs personas īpašumā.

2.5. Nomniekam 10 dienu laikā jāinformē ciltsdarba vadītājs par tiesību iegūšanu izmantot suni vai kuci, iesniedzot līguma kopiju vai abpusēji parakstītu paziņojumu.

2.6. Īpašniekam vai nomniekam 10 dienu laikā jāinformē ciltsdarba vadītājs par sapārotas kuces atsavināšanu citai personai metiena iegūšanai, iesniedzot līguma kopiju vai abpusēji parakstītu paziņojumu.

2.7. Ja metienu iegūst, kucei atrodoties pie nomnieka, tad par kucēnu audzētāju norāda nomnieku, un kucēnus reģistrē ar nomnieka izvēlētu vārdu vai nomnieka audzētavas nosaukumu.

2.8. Ja kucei ir vairāki īpašnieki, tad, saņemot pārošanas atļauju, jāiesniedz visu īpašnieku parakstīta vienošanās par metiena pievārdu, ar kādu metiens tiks reģistrēts. Metienu var reģistrēt arī uz viena no īpašnieku audzētavas vārda, ja tam rakstiski ir piekrituši pārējie īpašnieki. Ja kāds no kuces līdzīpašniekiem ir audzētavas īpašnieks, viņš var reģistrēt metienu ar savas audzētavas vārdu, bet šajā gadījumā pārējie kuces līdzīpašnieki nevar būt metiena audzētāji. Audzētavas īpašnieks nevar būt audzētājs viņa audzētavā nereģistrētam metienam.

3. Priekšnoteikumi vaislas dzivnieku izmantošanai

3.1. Ciltsdarbā var izmantot tikai veselus, standarta prasībām atbilstošus suņus un kuces , kuru ciltsraksti ir reģistrēti LKF Ciltsgrāmatā vai Reģistrā. Audzētājs kuces pārošanai Latvijā var izmantot suni, kura īpašnieks vai nomnieks ir LKF kluba biedrs.

3.2.Ciltsdarbā neizmanto dzīvniekus ar iedzimtiem defektiem: uzvedības anomālijas, iedzimts aklums vai kurlums, zaķa lūpa, vilka rīkle, defekti zobu sistēmā, žokļa anomālijas, kriptorhisms un monorhisms, nestandarta krāsa, skeleta deformācijas – lauzta aste u.c., kā arī slimus ar smagas pakāpes locītavu displāziju, iedzimtām acu slimībām, epilepsiju u.c.

3.3. Par vaislas dzīvnieku uzskatāms suns vai kuce, kuri uz pārošanas brīdi atbilst Nolikuma izvirzītajām prasībām par eksterjeru, darba spēju un veselības pārbaudēm.

3.4. Audzētājam jānodrošina kuces un tās pēcnācēju atbilstoši turēšanas un barošanas apstākļi. Pirms kuces pārošanas LVASK komisija (Valdes izvēlēti pārstāvji) ir tiesīga pārbaudīt apstākļu piemērotību vesela metiena izaudzēšanai.

3.5.Vaislas sunim un kucei jāsaņem divi eksterjera novērtējumi LKF sistēmā rīkotās izstādēs. Vismaz vienam eksterjera novērtējumam jābūt saņemtam specializētajā vācu aitu suņu izstādē.

3.6.Izņēmuma gadījumos ir pieļaujama suņa individuāla apskate, kuru organizē LVASK, saskaņojot ar LKF Ciltslietu komisiju un Ekspertu biroju.

3.7. Ja suns/kuce kādā no LKF sistēmā rīkotajām izstādēm saņem novērtējumu 0 (nulle) (neapmierinoši), tad par tā tālāko izmantošanu ciltsdarbā lemj LKF Ciltslietu komisija.

3.8.Vaislas sunim un kucei jāiziet apmācības kurss un jānokārto pārbaudījums, izvēloties vienu no šādiem variantiem:

3.8.1. vaislas atlase Latvijā atbilstoši LVASK Vaislas atlases nolikumam vai pie SV (Verein für Deutsche Schäferhunde – Vācijas Vācu aitu suņu apvienība) vaislas atlases eksperta citā valstī;

3.8.2. BH (suns – kompanjons) un IPO1 (B daļa – paklausība) vai PD (pamatapmācības ievadkurss) pie LKF vai Starptautiskās Kinoloģiskās federācijas (Federation Cynologique Internationale, turpmāk – FCI) sistēmas tiesnešiem;

3.8.3. dienesta sunim (Latvijas Republikas policijā, robezsardzē, muitā dienējošiem suņiem) – nepieciešama apmācība saskaņā ar attiecīgo dienestu (Iekšlietu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta) iekšējiem normatīvajiem aktiem.

3.9.Vaislas sunim un kucei jāveic rentgenoloģiskā pārbaude uz gūžas locītavas displāziju (HD – Hip Displasia) un elkoņa locītavas displāziju (ED – Elbow Dysplasia).

3.10. Ja kuces pārošanai izmanto citā valstī dzīvošu suni, tam jāatbilst tās valsts prasībām, kuras Ciltsgrāmatā suņa ciltsraksti ir reģistrēti. Tam ir jāsaņem eksterjera novērtējums „ļoti labi” vai „teicami” vācu aitu suņu specializētajā izstādē. Displāzijas pārbaužu rezultātiem jāatbilst Nolikuma prasībām.

3.11. Ciltsdarbā neizmanto suņus un kuces, kuru īpašniekiem ir aizliegts nodarboties ar vācu aitu suņu ciltsdarbu, ja uz pārošanas brīdi šis aizliegums ir spēkā.

3.12. Audzētājs nodrošina, ka kucei gada laikā nav vairāk kā viens mazuļu metiens, un kuci un tā pēcnācējus tur atbilstoši labturības prasībām.

4. Prasības vaislas kucei

4.1.Vaislā izmantojamas kuces vecumā no 20 mēnešiem līdz 8 gadiem. Tikai īpašas nepieciešamības gadījumos šķirnes uzlabošanas interesēs ar LKF Ciltslietu komisijas atļauju pieļaujams izmantot vaislā kuci, kas vecāka par astoņiem gadiem.

4.2.Vaislas kucei jāsaņem divi eksterjera novērtējumi „ļoti labi” vai „teicami” LKF sistēmā rīkotās izstādēs dažādās vecuma klasēs. Viens novērtējums var būt saņemts junioru klasē. Vismaz vienam novērtējumam jābūt saņemtam specializētajā vācu aitu suņu izstādē.

4.3.Pārojot pirmo reizi kuci, kura nav sasniegusi 24 mēnešu vecumu, pieļaujami divi eksterjera novērtējumi vienā vecuma klasē.

4.4.Kucei, kas vecāka par 3,5 gadiem, vienam novērtējumam jābūt saņemtam specializētās vācu aitu suņu izstādes atklātajā vai darba klasē.

4.5.Kuci, kas ievesta Latvijā no ārvalstīm, drīkst izmantot vaislā ar citas valsts diviem eksterjera novērtējumiem „ļoti labi” vai „teicami”, no kuriem vienam jābūt saņemtam specializētajā vācu aitu suņu izstādē. Ja kuce uzturas Latvijā ilgāk par vienu gadu, tad tās turpmākai izmantošanai nepieciešams LKF vācu aitu suņu specializētās izstādes eksterjera novērtējums.

4.6.Reģistrā ierakstītās kuces ir izmantojamas vaislā ar šādiem nosacījumiem:

4.6.1. kuce, kuras vecākiem nav trīspakāpju LKF atzītās ciltsgrāmatās ierakstītu priekšteču ciltsrakstu, t.i., vecāki ir ierakstīti LKF Reģistrā, izmantojama ciltsdarbā, ja tā ir saņēmuši pie diviem ekspertiem LKF sistēmā rīkotās izstādēs divus eksterjera novērtējumus „teicami” un vienu kvalitātes sertifikātu CQ. Viena atzīme jāsaņem specializētajā vācu aitu suņu izstādē. Tās partnerim jābūt ar pilniem atzītiem ciltsrakstiem;

4.6.2. kuce, kas ierakstīta LKF Reģistrā atbilstoši LKF Ciltsdarba reglamenta 8.15.a) punkta nosacījumiem, ir izmantojama vaislā izņēmuma gadījumos ar LVASK, LKF Ciltslietu komisijas, Ekspertu kolēģijas un prezidija piekrišanu. Kucei ir jāsaņem LKF sistēmā rīkotās izstādēs pie trīs dažādiem ekspertiem trīs eksterjera vērtējumi „teicami” un divi kvalitātes sertifikāti CQ. Tās partnerim ir jābūt ar pilniem atzītiem ciltsrakstiem.

4.7.Vaislas kucei jāiziet rentgenoloģiskā pārbaude uz gūžas un elkoņa locītavas displāziju. Vaislā izmatojama kuce ar šādiem pārbaudes rezultātiem: gūžas locītavām pakāpe A, B, C, elkoņu locītavām pakāpe − 0, 1, 2.

5. Prasības vaislas sunim

5.1.Vaislā izmantojams suns vecumā no 20 mēnešiem.

5.2.Vaislas sunim jāsaņem divi eksterjera novērtējumi „ļoti labi” vai „teicami” LKF sistēmā rīkotās izstādēs dažādās vecuma klasēs. Viens novērtējums var būt saņemts junioru klasē. Vismaz vienam novērtējumam jābūt saņemtam specializētajā vācu aitu suņu izstādē.

5.3.Sunim, kas vecāks par 3,5 gadiem, vienam novērtējumam jābūt saņemtam specializētās vācu aitu suņu izstādes atklātajā vai darba klasē.

5.4.Suni, kas ievests Latvijā no ārvalstīm, drīkst izmantot vaislā ar citas valsts diviem eksterjera novērtējumiem „ļoti labi” vai „teicami”, no kuriem vienam jābūt saņemtam specializētajā vācu aitu suņu izstādē. Ja suns uzturas Latvijā ilgāk par vienu gadu, tad tā turpmākajai izmantošanai nepieciešams LKF vācu aitu suņu specializētās izstādes eksterjera novērtējums.

5.5.Vaislas sunim jāiziet rentgenoloģiskā pārbaude uz gūžas un elkoņa locītavas displāziju. Vaislā izmatojams suns ar šādiem pārbaudes rezultātiem: gūžas locītavām pakāpe A, B, C, elkoņu locītavām pakāpe − 0, 1, 2.

5.6.Vaislā neizmanto LKF Reģistrā ierakstītus suņus.

6. Pārošanas atļauja

6.1.Pārošanas atļauju audzētājs vai audzētavas īpašnieks saņem LVASK pirms kuces pārošanas. Pārošanas atļauju ciltsdarba vadītājs apstiprina ar savu parakstu un reģistrē pārošanas atļauju konkrētai kucei LVASK pārošanas atļauju uzskaites grāmatā. Pārošanas atļauja ir spēkā vienu mēnesi no tās izsniegšanas brīža.

6.2.Pārošanas atļauju izsniedz kucei, kurai pirms pārošanas atļaujas izņemšanas ir izpildītas Nolikuma prasības. Kuci atļauts pārot ar vaislas suni, kuram pirms pārošanas ir izpildītas Nolikuma prasības.

6.3.Pārošanas atļauju, vaislas suņa un kuces īpašnieku aizpildītu un parakstītu pārošanas aktu kuces īpašnieks pēc pārošanas viena kalendārā mēneša laikā nodod LVASK. Pārošanas atļauju vienlaicīgi ar metiena kartīti LVASK pārstāvis iesniedz LKF Ciltsgrāmatā.

7. Pārošana

7.1.Vaislas kuces īpašniekam ir tiesības pārot kuci ar vaislas suni pēc paša izvēles vai konsultējoties ar ciltsdarba vadītāju. Kuces īpašnieka pienākums kuces pārošanai Latvijā izmantot tādu vaislas suni, kurš reģistrēts LKF Ciltsgrāmatā un atbilst visām Nolikuma izvirzītajām prasībām.

7.2.Izmantojot kuces pārošanai citā valstī dzīvojošu suni, tam jābūt reģistrētam LKF atzītā ciltsgrāmatā.

7.3.Pieļaujama pārošana, sākot ar radniecības pakāpi 2:3, 3:2.

7.4.Lai veiktu tuvradniecīgu pārojumu (tēvs-meita, dēls-māte, māsa-brālis, pusmāsa-pusbrālis), audzētājam un audzētavas īpašniekam ir jāmotivē sava izvēle un jāsaņem rakstiska atļauja LVASK. Iesniegumu izskata Valde un pieņem lēmumu, pamatojoties uz balsošanas rezultātu. Atļauju paraksta ciltsdarba vadītājs. Atļauja vienlaicīgi ar metiena kartīti jāiesniedz ciltsgrāmatas vadītājam. Atteikuma gadījumā audzētājs ir tiesīgs vērsties ar iesniegumu LKF Ciltslietu komisijā. Pieļaujama tikai pamatota tuvradniecīga pārošana ar inbrīdingu uz izciliem vaislas dzīvniekiem, pievēršot uzmanību vaislas pāra saderībai un katra dzīvnieka eksterjera īpatnībām.

7.5.Vienas meklēšanās laikā kuci drīkst pārot tikai ar vienu vaislas suni. Ja kuce sapārojusies ar vairākiem suņiem, tad kucēnus reģistrē un ciltsrakstus izsniedz tikai pēc DNS testa veikšanas. Ja kuce sapārojusies ar citas šķirnes/bezšķirnes suni, kucēnus nereģistrē un ciltsrakstus neizsniedz. Ja ir notikusi neplānota kuces sapārošanās pie audzētāja vai audzētavas īpašnieka, kurš tur vairāk nekā vienu vīriešu kārtas suni, kucēniem veic DNS testu, lai noteiktu kucēnu tēvu. Ciltsrakstus izsniedz, pamatojoties uz testa rezultātiem.

7.6.Pirms pārošanas sastāda rakstisku līgumu starp kuces un suņa īpašniekiem par pārojuma noteikumiem.

8. Metiens un tā kontrole

8.1.Metienam jābūt dzimušam un tā apskatei veiktai Latvijas Republikā.

8.2.Audzētājam par metiena piedzimšanu jāpaziņo ciltsdarba vadītājam trīs dienu laikā, audzētavas īpašniekam − 10 dienu laikā.

8.3.LVASK norīko kompetentu komisiju metiena apskates veikšanai tā audzēšanas vietā. Audzētāja pienākums ir nodrošināt apskates iespēju.

8.4.Metiena apskates komisijas sastāvā jābūt vismaz vienai personai ar kinoloģisko izglītību, kura novērtē kucēnu fizisko stāvokli, atbilstību šķirnei apskates brīdī un apliecina to metiena apskates aktā ar savu parakstu. Gadījumos, kad rodas aizdomas par ģenētiskiem defektiem vai citām neatbilstībām, kinologam ieteicams pieaicināt veterināro speciālistu. Metiena apskates komisijā nevar būt kucēnu tēva īpašnieks vai persona, kuras īpašumā vai kopīpašumā ar audzētāju ir kucēnu māte vai citi suņi.

8.5.Pamatota konflikta gadījumā audzētājs, audzētavas īpašnieks vai ciltsdarba vadītājs ir tiesīgi pieprasīt neatkarīgas metiena apskates komisijas izveidošanu, kuru norīko LKF Ciltslietu komisija.

8.6.Metiena apskates komisija sastāda aktu, kurā atzīmē visus būtiskos datus par metienu. Apskates aktu paraksta komisijas locekļi un audzētājs. Šo aktu komisija pēc pēdējās apskates iesniedz ciltsdarba vadītājam.

8.7.Metiena apskate notiek pirmo reizi līdz kucēnu piecu dienu vecumam (izņemot audzētavas), otro reizi ne agrāk kā 55 dienu vecumā. Metiena apskates otrajā reizē kucēniem jābūt identificētiem ar mikročipu vai tetovējumu, jābūt noformētai vakcinācijas apliecībai ar atzīmi par veikto pirmo vakcināciju. Nepieciešamības gadījumā var veikt papildu apskates. Visus transporta izdevumus, kas saistīti ar kucēnu apskatēm, sedz audzētājs vai audzētavas īpašnieks.

8.8.Ja metienā pirmās apskates laikā, kuru veic metiena apskates komisija vai audzētavas īpašnieks, konstatē kucēnus ar iedzimtiem fiziskiem defektiem, kas nav savienojami ar pilnvērtīgu dzīvi, tie ir humāni eitanazējami. Kucēni, kuru svars dzimšanas brīdī ir mazāks par 50% no dzimušo kucēnu vidējā svara, ir humāni eitanazējami.

8.9.Ja metiena pēdējās apskates laikā konstatē kucēnus ar fiziskiem defektiem, audzētājam jānodrošina šo kucēnu veterinārā apskate (ar LKF norīkojumu) un pēc slēdziena saņemšanas Valdei jāpieņem lēmums par kucēnu turpmāko likteni.

8.10. Ja metiena apskatē konstatē vismaz vienu jaukteni, kucēnus reģistrē, tikai pamatojoties uz DNS testu rezultātiem, jaukteņus nereģistrē.

8.11. Kucēnus drīkst nodot jaunajam īpašniekam pēc pēdējās apskates, kad kucēni ir pilnas 56 dienas (astoņas nedēļas) veci.

8.12. Nododot kucēnu jaunajam īpašniekam, audzētājs vai audzētavas īpašnieks slēdz kucēna atsavināšanas līgumu, kas turpmāk kalpo par pamatu kucēna ciltsrakstu izsniegšanai.

8.13. Atsavinot kucēnu ar nepārejošiem defektiem, audzētājam jāsaņem jaunā īpašnieka paraksts par to, ka jaunais īpašnieks par defektiem ir informēts un, tiem neizzūdot, neizmantos šo dzīvnieku vaislā.

9. Audzētāja un audzētavas ipašnieka pienākumi un tiesības

9.1.Audzētājs un audzētavas īpašnieks drīkst kuces pārošanai izmantot tikai un vienīgi tādu vaislas suni, kurš atbilst visām Nolikuma izvirzītajām prasībām.

9.2.Nav pieļaujama kuces pārošana ar suni, kas nav reģistrēts FCI sistēmā sastāvošā organizācijā.

9.3.Nav pieļaujams iegūt no kuces nereģistrētus metienus.

9.4.Audzētājam un audzētavas īpašniekam jānodrošina kucei un tās pēcnācējiem labi turēšanas apstākļi un atbilstoša barošana.

9.5.Visiem metiena kucēniem līdz metiena pēdējai apskatei jāveic identifikācija, tetovējot vai ievadot mikročipu.

9.6.Kucēni regulāri un savlaicīgi jāattārpo.

9.7.Kucēnu vakcinācija jāuzsāk savlaicīgi.

9.8.Audzētājam/audzētavas īpašniekam ir pirmtiesības uz kucēna izvēli metienā.

9.9.Audzētajam/audzētavas īpašniekam jānorēķinās ar vaislas suņa īpašnieku atbilstoši pārošanas aktā norādītajiem vienošanās noteikumiem.

10. Vaislas suņa īpašnieka pienākumi un tiesības

10.1. Vaislas suņa īpašnieks drīkst pieņemt uz pārošanu ar savu suni tikai FCI sistēmā sastāvošās organizācijās reģistrētas kuces.

10.2. Vaislas suņa īpašniekam pirms pārošanas jāpieprasa LKF reģistrētas kuces īpašniekam vai nomniekam uzradīt LKF noteikta parauga pārošanas atļauja, ārvalstīs dzīvojošām kucēm − tās organizācijas izdota pārošanas atļauja, kuras biedrs ir kuces īpašnieks vai nomnieks.

10.3. Vaislas suņa īpašniekam jānodrošina savam sunim labi turēšanas apstākļi un atbilstoša barošana.

10.4. Vaislas suņa īpašniekam, ja par pārojumu ir pielīgts kucēns, ir otras izvēles tiesības uz kucēnu pēc tam, kad audzētājs ir izdarījis pirmo izvēli, ja šo kārtību kā citādu nenosaka abu pušu līgums.

10.5. Vaislas suņa īpašniekam ir tiesības saņemt norēķinu no audzētāja par pārošanu atbilstoši pārošanas aktā norādītiem vienošanās noteikumiem.

10.6. Vaislas suņa īpašnieks pēc norēķina par pārošanu saņemšanas izsniedz audzētājam šādus dokumentus:

10.6.1. ciltsrakstu kopiju;

10.6.2. vaislas atlases apliecības, ja tāda ir, kopiju;

10.6.3. apmācību apliecinošu dokumentu kopijas;

10.6.4. izstāžu aprakstu kopijas; 9

10.6.5. displāzijas pārbaudes kopijas, ja rezultāti nav ierakstīti suņa ciltsrakstos.

11. Audzētavas

11.1. Audzētavas reģistrāciju veic LKF.

11.2. Audzētavas īpašnieks savā darbībā ievēro LKF „Nolikumu par audzētavām”, kā arī visas Nolikumā noteiktās prasības, t.sk. prasības, kas attiecas uz audzētāju un vaislas suņa īpašnieku, izņemot gadījumus, kad audzētavas īpašniekam Nolikums nosaka atšķirīgas tiesības un pienākumus.

11.3. Audzētavas īpašniekam regulāri jāizdara ieraksti LKF izsniegtajā Audzētavas grāmatā. Šie dati kalpo par pamatu akta aizpildīšanai, kad metiena apskates komisija veic metiena apskati astoņu nedēļu vecumā.

12. Metiena reģistrācija un maksājumi

12.1. Audzētavas īpašnieks vai audzētājs veic metiena reģistrāciju un ciltsrakstu apmaksu LVASK kasē 3,5 mēnešu laikā pēc kucēnu dzimšanas, kā arī Valdes noteiktos maksājumus.

12.2. LVASK sapulce nosaka papildu maksājumus pārošanas atļaujas saņemšanai un kucēnu ciltsrakstiem, ja kādam no vecākiem nav nokārtota vaislas atlase.
12.3. Audzētavas īpašniekam vai audzētājam jāreģistrē visi kucēni, kas ir dzīvi uz pēdējas apskates brīdi. Atsevišķu kucēnu reģistrācija nav pieļaujama. Kucēniem, kuri ir vaislas brāķi, izdod ciltsrakstus ar spiedogu „Nav izmantojams ciltsdarbā”.

13. Atbildība un sodi

13.1. Valde ir tiesīga sodīt biedru ar brīdinājumu, ciltsdarba aizliegumu, izslēgšanu no LVASK par Nolikuma nepildīšanu vai pārkāpumu. Valde, izvērtējot pārkāpuma smagumu, lemj par atbilstoša soda piemērošanu.

14. Noslēguma jautājums

14.1. Atzīt par spēku zaudējušu 2006.g.25.februārī izdoto LVASK Ciltsdarba nolikumu.

Pieņemts Biedrības „Latvijas vācu aitu suņu klubs” Biedru sapulcē
Rīgā 25.februārī.2012.g.
LVASK Valdes priekšsēdētāja S.Goricka