Daži padomi iesācējiem suņu audzēšanā

Sāksim ar pareizu suņa dzimumaudzināšanu.Visiem zināms, ka suns pēc savas dabas ir bara dzīvnieks, tātad cilvēks ar savu ģimeni var kucēnam aizvietot dabīgos apstākļos esošo baru. Tomēr vārdi “var aizvietot” ne vienmēr nozīmē, ka aizvietos par visiem 100% visas suņa bioloģiskās vajadzības.Tādēļ lielu kļūdu izdara tie suņu saimnieki, kuri cenšas norobežot augošo kucēnu no kontaktiem ar saviem sugas brāļiem uzskatot, ka kucēnam pietiek ar kontaktiem ar savu saimnieku un viņa ģimenes locekļiem.

kucensMotivācija šādai rīcībai varētu būt dažāda. Piemērām bailes ka kucēns varētu saslimt ar kādu slimību vai lielie suņi varētu sakropļot kucēnu. Argumenti ir nenopietni, jo lai kucēns neslimotu, tam laicīgi jāveic vakcinācija nevis jārauj nost no visiem pretīmnākošajiem suņiem.Inficēšanās notiek ne tikai tiešā saskarē ar citiem dzīvniekiem, slimības izraisošie mikrobi atrodas arī uz augsnes, ūdenī, priekšmetiem un drēbēm.Bailes, ka lielie suņi nodarīs kucēnam pāri arī ir stipri pārspīlētas. Pieauguši suņi ar kucēniem spēlējas ļoti uzmanīgi, vai vispār no tiem izvairās.Paretam gadās agrāk dzemdējušas kuces, kuras izrāda agresiju pret svešiem kucēniem, bet to saimnieki parasti, zinot šo uzvedības īpatnību, nepieļauj kontaktus ar svešiem kucēniem, lai izvairītos no nepatikšanām.

Tad kādas augošā kucēna vajadzības nespēj dot kontaktēšanās ar saimnieku, toties pilnībā nodrošina kontaktēšanās ar sugasbrāļiem? Nepieciešamība pēc videospecifiska sociālā klimata.Sunim ir raksturīga ļoti sarežģīta sociālā uzvedība, kas ietver veselu smaržu, redzes kontaktu u.c.sistēmu. Apgūt šo mākslu pilnībā suns var tikai kontaktējoties ar sugasbrāļiem un nekādi ar cilvēku.Kucēnam kurš aug izolācijā no citem suņiem ir nabadzīgs skaņas signālu demonstrācijas repertuārs, tas slikti uztver mīmiku, citu suņu signālpozas.Tāda sugasbrāļu vēlmju neizpratne rada bailes un bieži aizsargreakciju. Visam tam ir tiešs sakars ar dzimumuzvedību. Izolācijā augušais suns ne tikai nasaprot demonstrētās pozas, bet arī pats neprot adekvāti nodemonstrēt savus nodomus. Situāciju sarežģītāku padara tas, ka augstiorganizētajiem dzīvniekiem, pie kuriem pieder arī suņi, nepieciešams jau bērnībā un jaunībā iemācīties dzimumuzvedības pamatus.Tas panākams tikai spēlēs ar vienaudžiem un pieaugušiem dzīvniekiem. Ja palaists garām kritiskais periods, kurā tāda apmācība iespējama, tad pieauzdis dzīvnieks var izrādīties nespējīgs pāroties.Ar varu sapārota kuce var izrādīties nekam nederīga māte, jo baidīsies no jaundzimušajiem, nēsās tos bez jēgas apkārt, nepielaidīs pie zīšanas.

Suņu tēviņu audzināšanā biežāk tiek pielaistas citas kļūdas. Tos parasti mazāk un retāk kā kuces izolē no kontaktiem ar sugasbrāļiem, bet…. Daudzi suņu saimnieki kautrējas no savu jaunsuņu dzimumaktivitātes izpausmēm. Suni-pusaudzi parasti soda par mēģinājumiem spēļu laikā aplekt citus suņus. Tādus mēģinājumus nepamatoti uzskata par onānisma izpausmēm, bet onānisms ir pabeigts dzimumakts ar spermas izdalīšanos, nevis mēģinājums aplekt ar daļēju locekļa erekciju. Aplekšana ar dzimumakta imitāciju ir pilnīgi normāla dzimumuzvedības izpausme. Tas sastopams divu augošu tēviņu cīņās (ārprāts, homoseksuālisms!), kā arī augoša tēviņa rotaļās ar kuci (kāda izlaidība!). Lūdzu nekad neattieciniet cilvēku morāles un ētikas normas uz suņu attiecībām. Ja jaunuļa uzvedība būs pārāk uzbāzīga, pārējie suņi spēs viņu efektīvi nomierināt, neizveidojot dzimumtieksmes aizlieguma refleksu. Tieši šo refleksu izstrādā sainieki, kuri soda savus suņus par seksuālajām spēlēm.

Tātad nav pieļaujama augoša suņa kontaktu ierobežošana ar vienaudžiem un pieaugušiem dzīvniekiem, suņu sodīšana par seksuālām spēlēm, citādi būs traucēta dzīvnieka pareiza dzimumaudzināšana.

Cita izplatīta kļūda tiek pielaista nepareizi turot un audzinot suņus. Ļoti daudzi kucēni ir pārbaroti, jo mīlošie saimnieki drīzāk paši badosies, nekā atteiks lieku gabaliņu kucēnam. Barību dod pārbagātīgi, pie tam treknu. Baro ar putrām, ar milzīgu ogļhidrātu daudzumu, kas pārbagāti ar enerģiju. Starp barošanas reizēm pastāvīgi uzbāžas ar cepumu gabaliņiem un konfektēm. Protams suns to visu apēd ar baudu, pateicīgi lūkojoties uz saimnieku, pēc tam visa neiztērētā enerģija pārvēršas taukos, suns aptaukojas visai ātri.

Pārbarošanu papildina nepietiekama fiziskā slodze. Jo staigāt ar suni vairākas stundas dienā, skriet, peldēt- to visu nav īsti kur darīt un godīgi sakot arī negribas. Tā rezultātā divu gadu vecumā kuce izskatās nevis pēc slaidas meitenes, bet pēc miesās izplūdušas vecmeitas. Suņiem viņu iedzimtās nedauz lielākās fiziskās aktivitātes dēļ klājas mazliet labāk, bet resnuļu ir gana arī starp viņiem.

Starp citu, pārbarošana var novest arī pie pārlieku lielas seksuālās aktivitātes, kad suņi uzmācas burtiski visam kam, ieskaitot mīkstām lietām un saimniekiem, kā rezultātā tiek sodīti vai baroti ar nomierinošām vielām.

Parasti tieši padomi rūpēties par suņu fizisko formu un nomest liekos kilogramus, tiek vissliktāk uzņemti no suņu īpašnieku puses. Cilvēki patiesi tic, ka nedaudz tauciņu sunītim uz sāniem nu nekādu ļaunumu nenodarīs.

Ja jau būtu tikai nedaudz un tikai uz sāniem! Tauku nogulsnēšanās pie pārmērīgas barošanas notiek ne tikai zem ādas. Tauki nogulsnējas arī ap visiem iekšējiem orgāniem.Kucei tie biezā slānī ieskauj olnīcas. Tā rezultātā meklēšanās laikā olšūnas nav spējīgas pārraut šo tauku barjeru un nokļūt olvados, kur notiek apaugļošanās.Pat ja daļai olšūnu izdodas veikt varoņdarbu un apaugļoties, embriji attīstīsies nelabvēlīgos apstākļos.Aptaukojusies dzemde tiek slikti apgādāta ar asinīm, kam jānodrošina augļu augšana un attīstība. Nepietiekamā apgāde ar skābekli un barības vielām ir iemesls augļu daļējai bojāejai agrīnajās attīstības stadijās, tie vienkārši uzsūcas.Tie, kuriem palaimējies izdzīvot, turpina attīstīties un noteiktajā laikā arī piedzimst. Bet kā? Jo spēcīgāk ir attīstīts tauku slānis, jo vājāks muskuļu, bet pie vājiem muskuļiem arī dzemdes kontakcijas dzemdībās būs visai vājas.Dzemdību kontrakcijas vai nu būs vājas, vai nebūs vispār. Izeja tikai viena-ķeizargrieziens.Ja to izdara laicīgi kucēnus parasti izdodas izglābt. Tagad pēc operācijas novājinātajai kucei, kuru būtiski traucē operāciju šuves uz vēdera, būs vēl jābaro kucēni. Piebarošana no pirmajām dzīves dienām ir ne tikai milzīgi darbietilpīga, bet arī kucēni to ne visai labprāt pieņem. Pie tam pie ķeizargriezieniem bieži nākas izņemt visu dzemdi, kas nozīmē, ka kuce varāk nekad nevarēs dzemdēt.

Pārbarotajiem suņiem ir savas problēmas. Ja bērnībā tas izraisa paaugstinātu dzimumaktivitāti, tad pieaugušam sunim tas traucē izdarīt lieku kustību. Bet pārošanās akts prasa no suņa aktīvu darbību, kustīgumu, milzīgu fizisku piepūli.Pēc diviem-trim neveiksmīgiem mēģinājumiem suns ir pilnīgi nokausēts un pat skatīties vairs nevēlas uz savu līgavu. Citiem pārbarotiem suņiem gadās īstas sirds-asinsvadu nepietiekamības lēkmes, citi nespēdami aplecināt kuci pāruzbudināti izšļāc spermu kur pagadās.Pat tad, kad ar pārošanas instruktora palīdzību kuci izdodas aplecināt, tas negarantē apaugļošanos. Aptaukošanās kaitīgi ietekmē arī suņa spermas veidošanos, tā var būt anormāla, nespējīga apaugļot.

Tādējādi, jo vairāk pārbaroti ir suņi, jo mazāka iespēja iegūt no viņiem pēcnācējus.Pie pirmajām aptaukošanās pazīmēm ieviesiet atslodzes dienas, palieliniet dārzeņu daudzumu ēdienkartē, nedodiet dzīvniekam nekādus miltu izstrādājumus un saldumus, palieliniet fizisko slodzi.Ciltsdarba sunim jābūt slaidam un stingram.

Visizplatītākā pārošanas problēma-pareizās pārošanas dienas noteikšana kucei.Abi suņi ir labā fiziskā formā, suns ir aktīvs un nenogurdināms, bet kuce raujas prom, tātad saimnieki atveduši kuci pārot pārāk agri, vai pārāk vēlu. Labākā pārošanas diena devītā un vienpatsmitā, kā tas minēts vairumā literatūras, tiek pieņemta automātiski par vienīgi iespējamo. Norādītās dienas derīgas nebūt ne katrai kucei. Dažai kucei labākā diena ir trešā vai piektā, kamēr citai arī vienpadsmitā ir par agru un pareizā diena būs vēl pēc dienām trim.Pats skumjākais, ka notikt tas var pastaigas laikā un suns būs visīstākais krancis. Ko darīt?

Labāko pārošanas dienu kucei nosaka individuāli, nevis pēc vidēji statistiskajiem rādītajiem un dara to katrā meklēšanās reizē atsevišķi, jo ar gadiem kucēm labākā meklēšanās diena var mainīties.

Par meklēšanās laika tuvošanos liecina kuces uzvedības stereotipa maiņa. Kuce kļūst viegli uzbudināma, pastaigas laikā pastāvīgi ošņā zemi, cenšas iezīmēt teritoriju ar urīnu, dažreiz pat paceļot pakaļējo ķepu(nevis kā suns uz augšu, bet uz priekšu “pistolītē”), rok un izmētā zemi.Var sākt uzmākties citām kucēm.Ar suņiem kuce pirms meklēšanās lakstojas, pieplokot ar krūtīm pie zemes, pieglauž ausis un izspiež acis.Ja suns mēģina kuci aplekt, tā atņirdz zobus un atlec nost, bet pēc tam atkal sāk lakstoties.

Pamanot tādas pazīmes sākiet regulāras kuces dzimumorgānu ikdienas apskates. Cilpa palielinās un it kā piepampst, sākas asiņaini izdalījumi.Atsevišķas kuces ļoti rūpīgi izlaiza pirmo dienu nelielos izdalījumus, kas noved pie nepareiza meklēšanās laika sākuma noteikšanas.Lai nekļūdīgi noteiktu pirmo meklēšanās dienu, katru dienu ar salvetīti izbaukiet kuces cilpu, ja uz salvetes paliek kaut mazākās asiņu pēdas, tas nekļūdīgi norāda uz meklēšanās sākumu.

Tagad nepieciešams noteikt labāko pārošanas dienu.Nav nekādas nepieciešamības gaidīt kad sarkanie asiņainie izdalījumi kļūs gaišāki, daudzas kuces lieliski pārojas arī sarkano izdalījumu dienās, bet gaišie izdalījumi tām parādās tikai kad meklēšanās beigusies.

Labāko dienu iespējams noteikt uzliekot roku kucei uz krustiem un uzspiežot. Ja kuce sasprindzina pakaļkājas, paceļ un atvelk asti, tā ir gatava pārošanai. Dažas kuces var tā reaģēt arī ne pašās labākajās dienās.Tad sunim aplecot un stingrāk uzspiežot kuce centīsies izrauties.

Precīzāk labāko dienu var noteikt pieskaroties cilpai. Ja pat pēc viegla pieskāriena cilpas malas atveras, it kā izvēršoties uz āru, bet pati cilpa paceļas uz augšu un sastingst uz kādu laiku- vilcināties nedrīkst, jāpāro tanī pašā dienā. Labākajās dienās pieskaroties cilpai kuce var uzraut muguru, sākt smagi elsot, pa vēderu pārskries spazmatiskas konvulsijas. Ieraugot ko tādu neatliekiet pārošanu pat ne uz rītrītu, variet visu nokavēt.

Noteikt labākās pārošanās dienas kucei nepieciešams katrā meklēšanās reizē atsevišķi, nebalstoties uz vidējiem rādītājiem.

Pārošana ir atbildīgs un nopietns notikums. Jo mazāk piedalīsies cilvēku vienkārši intereses pēc, jo labāk.Svešas skaņas, kustības, sveši cilvēki (vienam sunim savējie, otram vienalga svešie), tas viss uztrauc un novērš suņus.Vairāk nekā pietiekama ir kuces saimnieka, suņa saimnieka un ja nepieciešams pārošanas instruktora klātbūtne.Suņus kuri dzīvo mājās vai dzīvokļos arī pāro obligāti telpās, izņēmums ir voljēros dzīvijošie suņi. Suns aplec kuci ar tukšu kuņģi.

Pārojot telpās, jāraugās, lai grīda nebūtu slidena, tad tā jāapklāj ar veciem paklājiem. Jaunos labāk aizvākt, citādi tos var pamatīgi sabojāt. Telpā pirmo ieved kuci, pēc tam ielaiž suni. Nepierastie apstākļi, nepazīstams suns, lakstošanās fāzes iztrūkums emocionāli traumē kuci, tādēļ kuce var sākt rūkt un mēģināt iekost sunim. Paredzot tādu situāciju pat vismierīgākajai kucei jāuzvelk uzpurnis. Ja kucei kaut reizi izdodas pamatīgi iekost sunim, it īpaši jaunam un nepieredzējušam, suns kucei vairs nemēģinās tuvoties.

Saimnieku palīdzībai pārošanās aktā jābūt minimālai. Kuces saimnieks to tur aiz kakla siksnas, pagriežot ar dibenu pret suni.Suņa saimnieks pietur kuci tā lai tā negrozītos un nemēģinātu apsēsties.Mēģinājumi suni ar varu uzlikt kucei virsū parasti noved pie suņa atteikšanās pāroties.Vēloties palīdzēt sunim nekādā gadījumā nedrīkst aiztikt locekli, tas var novest pie priekšlaicīgas sēklas izšļāksanās.

Ja pēc dažiem neveiksmīgiem mēginajumiem suns ir manāmi noguris, ir vērts to izvest ārā pastaigāties.Nekādu sajūsmu suns par pastaigu neizrādīs, bet vienalga pavadājiet to minūtes 16-30, neatlaižot no pavadas svaigā gaisā.Pastaiga palīdz sunim nomierināties, kad pēc atgriešanās to pielaiž pie kuces, parasti viss beidzot izdodas.Ja sunim gadās priekšlaicīga sēklas noplūde, tam jāļauj atpūsties citā telpā vismaz stundu.Daži suņi var zaudēt interesi par kuces atkārtotu aplekšanu, tad pārošana jāpārceļ uz nākamo dienu.

Parasti pārojot kuci pareizajā dienā pārošanās akts nesagādā grūtības pat nepieredzējušam sunim.Kuce stāv pilnīgi nekustīgi, cilpa ir atvērta un loceklis bez grūtībām tajā ievadāms.Kad sunim izdevies ievadīt locekli cilpā, notiek sēklas izšļākšanās vairākos piegājienos.Kuces dzimumorgāniem bagātīgi pieplūst asinis, tie cieši apņem locekli, notiek sasaiste. .

Suņi var atrasties tādā stāvoklī no dažām minūtēm līdz stundai un vairāk. Sunim palīdz ieņemt ērtu pozu pārmetot vienu pakaļkāju pār kuces krustiem, tagad abi suņi stāv uz četrām kājām ar astēm viens pret otru.Ja suns vēlas var stavēt arī blakus kucei.Kamēr suņi ir saistīti sekojiet lai kuce nemēģina apsēsties, vai izdarīt straujas kustības, tas var novest pie suņa locekļa nopietnas traumēšanas, vai pat locekļa kaula lūzuma.

Ja sasaiates nav, tas nebūt nenozīmē ka kuce palikusi tukša, galvenais, lai sperma iekļūtu kuces dzimumceļos.Pēc suņu atbrīvošanās no sasaistes no kuces dzimumceļiem izplūst nedaudz duļķainu asiņainu izdalījumu, kuru izplūšanu nevajadzētu aizkavēt.No kuces dzimumceļiem izplūst nevis sperma, bet ieeļļojošais šķidrums, kas palīdz locekļa ievadīšanai makstī.Visi dzīvotspējīgie spermatozoīdi kustas pretēji izplūstošā šķidruma kustības virzienam uz tikšanās vietu ar olšūnām.

Kontrolpārojumu ir vērts veikt ne ātrāk kā pēc 48 stundām.Tas nepieciešams tādēļ,ka kuces meklēšanās dienas ne vienmēr sakrīt ar labākajām apaugļošanās dienām. Tadēļ ar lielu labpatiku sapārota kuce var palikt tukša, jo no ārējo pazīmju dienām līdz olšūnu nobriešanai paiet vairākas dienas.Katra olšūna var tikt apaugļota tikai ar vienu spermatozoīdu, kas gan neizslēdz iespēju kuci apaugļot ar vairākiem suņiem.Tad kucēni vienā metienā būs no dažādiem tēviem. Tādēļ pēc pārošanas kuce īpaši rūpīgi jāsargā no kontaktiem ar citiem suņiem, jo var notikt nevēlama pārošanās un viss kucēnu metiens būs jāizbrāķē.

Grūsnības laikā, kas kucei ilgst no 58 līdz 65 dienām, kuci jābaro ar pilnvērtīgu profesionālo barību, palielinot barošanas dienas normu tikai otrajā grūsnības pusē. Jāizvairās no treknas barības, pārbarošana ir īpaši bīstama. Obligāti dodami vitamīni, bet no otrā grūsnības mēneša arī kalcija preparāti.Fiziskās nodarbības samazina no otrā grūsnības mēneša, kas gan nenozīmē, ka kucei caurām dienām jāguļ uz dīvāna. Grūsnai kucei pastaigas ir ļoti veselīgas, vienīgi jāizvairās no lēcieniem.Turieties tālāk no suņu pārpilniem laukumiem, kautiņš ir drošs spontānais aborts vai grūtas dzemdības.

Atrodiet mājās klusu vietiņu, kur kuce varētu mierīgi dzemdēt un barot kucēnus.Vieta nedrīkst būt caurvējā, ne arī pie apkures baterijām.Novietojiet tur lielu kartona kasti, vai vēl labāk koka manēžiņu. Sieniņu augstumam jābūt tādam, lai kuce ar vēderu neaizskartu tās kāpjot iekšā ­ārā dzemdību telpā.Pie sieniņām iekšpusē nebūtu slikti piesist līstīti, lai kuce piespiežoties sienai nesaspiestu kucēnus.

Trīs līdz piecas dienas līdz dzemdībām katru dienu mēriet temperatūru kuces taisnajā zarnā, pirms dzemdībām tā nokritīsies līdz 37 grādiem, tad dzemdības gaidāmas 24 stundu laikā.

Dzemdību priekšvēstnēši ir kuces nemiers un smagnēja elpošana, arī stenēšana. Kuce izteikti nevar sev atrast vietu. Noguļas un atkat pielec stāvus, kārpa un plēš ar zobiem savu paklājiņu. Cenšieties nomierināt kuci, tikai nedodiet nekādus nomierinošos līdzekļus.Tāda uzvedība pirms dzemdībām ir pilnīgi normāla, tā liecina par pirmo kontrakciju parādīšanos un dzembes kakla atvēršanos, kam sekos augļu izgrūšana.

Dzemdību gaita ir aprakstīta visās suņkopības rokasgrāmatās, bet uz pirmajām dzemdībām labāk uzaicināt ārstu-tā būs mierīgāk.