Sacensību suņu (Schutzhund) cilts līnijas
Drosme nozīmē daudz vairāk nekā vienkāršs aizsardzības darbs. Suns, kam jāapseko savāda celtne nakts vidū, vai arī glābējsuns, kas meklē izdzīvojušos milzīgās gruvešu kaudzēs – tā, lūk, ir drosme.
Bikls suns vai suns, kam trūkst pašpārliecinātības, nevarētu veikt šādu vai līdzīgu uzdevumu. Darba sunim drosme un pašpārliecinātība ir nepieciešama daudzās dažādās ikdienas situācijās un, ja sunim tās nav sirdī, tas nevar tikt pieskaitīts šīm kategorijām. Beļģijā ir sakāmvārds, ka sunim, kam nav drosmes, ir „maza sirds”. Apmācībās suņi saskaras ar lielāko daļu situāciju, bet reālajā dzīvē tās ir pavisam citādas.
3. Agresija
Šis ir, iespējams, plānākais ledus, pa kuru mēs staigāsim. Kad agresija rodas mūsdienu sabiedrībā? Mana atbilde ir ļoti vienkārša. Tās rašanās iemesli ir tik pat veci, kā šī pasaule. Agresiju vienmēr ir jākontrolē. Ko īpašu sunim iemāca schutzhund , salīdzinot ar dzīves situācijām, ir tas, kad tam jābūt vienaldzīgam un kad viņam nav jābūt vienaldzīgam. Schutzhund, tāpat kā ringa sportā, mēs apmācam suņus, lai tie zinātu, ko nozīmē patiesi draudi un kad ir jākož.
Agresijai nav nekā kopīga ar „matu skaldīšanu” vai suņiem, kas kož bez vajadzības. Tās ir emocijas un neattiecas uz schutzhund vai kontrolētu agresiju. Mans jaunais suns ir ļoti labs piemērs. Es varu uzkurināt viņa agresiju pret kādu, turot tikai aiz kakla siksnas, un nomierināt ar pāris vārdiem, tajā pašā brīdī sakot, ka nu jau pietiek un viss ir kārtībā. Atlaist viņu, ļaujot brīvi staigāt, bez bailēm, ka apēdīs cilvēku 30 sekunžu laikā, pret kuru tikai mirkli atpakaļ izrādīja vislielāko agresiju. To sauc par kontrolētu agresiju. Jā, es piekrītu, ka nepareizie cilvēki var manipulēt ar agresiju, un tas ir bīstami, bet, kas gan nav bīstami, kad nepareizie cilvēki ķeras pie lietas?
4. Aizsardzības dziņa
Kāda ir starpība starp agresiju un aizsardzību? Aizsardzības dziņa ir enerģija sunī, ko izmanto, lai izraisītu agresiju un aizsargātu sevi. Tā ir dziņa, kurai jānostrādā, kad suns nonācis situācijā, kur jāizlemj – skriet projām vai aizsargāties. Dažiem suņiem nepiemīt aizsargāšanās dziņa un, palielinot agresiju pret tiem, viņi var izlemt izvēlēties vieglāko ceļu aizskriet, ja iespējams. Esot pavadā, viņi nevar aizskriet un ar izteiktu trenera atbalstu, dažos suņos parādās stimuls vai pašpārliecinātība nelielai agresijai. Tomēr ir suņi, kuri nekad neizrādīs šādu reakciju, neatkarīgi no agresijas pakāpes pret viņiem. Vai aizsardzības dziņa ir nepieciešama? Manuprāt, jā, bet tai jāparādās kopā ar laupījuma iegūšanas dziņu, medīšanas dziņu un vēsu saprātu.
Suns, kuram ir pārāk liela aizsardzības dziņa, nevar neko iemācīties. Suns visu uztver un mācās, kad enerģijas līmenis ir zems, jo tiešā veidā uztver un novērtē apkārtējo vidi.
5. Spēja izturēt ārpasaules spiedienu
Ko es saprotu ar ārpasaules spiedienu? Teiksim, kontrole pār neparedzētiem apstākļiem. Tas ir īpaši svarīgi dienesta suņiem. Schutzhund pārbaudēs tas nav tik acīmredzams, jo pārbaudes situācijas nemainās, sasniedzot Schutzhund 3 līmeni. Schutzhund pārbaudēs mainās tikai palīgi, sacensību vieta un laika apstākļi. Jūs varat pieradināt suni pie dažādiem palīgiem un dažādām vietām, apmācot dažādos klubos. Jūs varat pieradināt suni pie dažādiem laika apstākļiem, nodarbojoties regulāri, un neatliekot nodarbības slikto laika apstākļu dēļ.
Viens no maniem vecajiem suņiem Lesco mīlēja vislabāk strādāt lietus laikā. Tas bija tādēļ, ka man patika nodarboties ar suni lietū – kaut kas, pie kā es pieradu, dzīvojot Mančesterā.
Bet tas nav nekas, salīdzinot ar ārpasaules spiedienu, kuram ir jāsagatavo dienesta suns. Laika apstākļi, strādāšana naktīs, tumšās un nedrošās celtnēs, kāpņu telpās – šo sarakstu varētu turpināt bezgalīgi. Nevar izteikt skaitliski nepieciešamo apmācību daudzumu, lai sagatavotu dienesta suni visām iespējamām situācijām. Labas apmācības var palīdzēt saprast sunim, kā pārņemt kontroli nelabvēlīgās situācijās. Tādam ir jābūt apmācību mērķim.
Suņi pavadoņi var nokļūt visdažādākajās situācijās, kuras viņiem ir jāaptver un jāatrisina, glābējsuņiem ir jādarbojas bīstamos un bieži nestabilos apstākļos, un jāvar noturēties pret šo ārpasaules spiedienu.
6. Atveseļošanās spēja pēc neveiksmīgas pieredzes
Tas ir tikpat svarīgi darba suņiem, kā dienesta suņiem. Pat vislabāk izplānotās apmācības var dažkārt neizdoties.
Nokavēts laika sprīdis lēcienam, kad suns var savainot sevi, un/vai nomesta hantele, kas trāpa sunim pa galvu un turpmāk asociējas ar sāpēm. Saraksts varētu būt bezgalīgs. Labs suns ar pietiekami stiprām dziņām aizmirst to momentāli. Vājākam sunim tas var aizņemt nedēļas, lai aizmirstu neveiksmīgo lēcienu un „sāpīgo pieredzi”.
Piemēram, dienesta suns, kam jākontrolē pūlis un kuram trāpa mests priekšmets vai kuram iesper kāds agresīvs cilvēks.
Šo pieredzi sunim ir jāaizmirst ļoti ātri, ja vien tā ir vispār viņu ietekmējusi. Labam dienesta sunim var lieliski noderēt viņa paša agresija šādās situācijās. Ja viņš ir maksimāli koncentrēts šādos gadījumos, viņš pat nejutīs, ka kaut kas ir atgadījies. Jo vājāks ir suņa raksturs un vājākas ir dziņas, jo ilgāku laiku prasīs atveseļošanās no negatīvas pieredzes. Es esmu runājis ar policistiem, kas pieskata futbolu fanus spēļu laikā ar suņu palīdzību, un viņi visi apstiprina manis teikto. Suņi izmainās brīdī, kad nokļūst naidīgā vidē stadionā. Suņi apzinās, kas kaut kas ir citādi, un, bez šaubām, viņi jūt sasprindzinājumu savos saimniekos.
Es mēdzu piedalīties kara mākslas spēlēs un atceros dienu pēc sacensībām, kad sāku izjust gūtos savainojumus, kurus neievēroju sacensību dienā paaugstinātā adrenalīna līmeņa un paaugstināto stimulu dēļ.
Reiz policistu suņu saimnieks no Ēģiptes deva man lielisku padomu vienmēr nēsāt līdz suņu barību. Viņš uzskatīja to par svarīgu līdzekli „pirmās palīdzības sniegšanai”. Viņš teica, ka, ja notiek kaut kas neparedzēts apmācību laikā vai darba laikā, kad suns gūst savainojumu vai nepatīkamo pieredzi, viņš nekavējoties „apbalvo” suni ar barību. Un atkal, jo spēcīgākas dziņas piemīt sunim, jo ātrāk tas atveseļojas no sliktās pieredzes.