Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai
Ministru kabineta noteikumi Nr.266
Rīgā 2006.gada 4.aprīlī (prot. Nr.19 2.§)
(Noteikumu nosaukums MK 30.06.2009. noteikumu Nr.669 redakcijā)
Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 10.panta 2.punktu un Veterinārmedicīnas likuma 25.panta 11.punktu
(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.669 redakcijā)
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai un mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumus.
(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.669)
2. Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) kontrolē un uzrauga tirdzniecību ar mājas (istabas) dzīvniekiem, to demonstrēšanu publiskās izstādēs un suņu apmācību.
(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.669 redakcijā)
2.1 Dienesta inspektoriem un pašvaldībām ir tiesības kontrolēt šajos noteikumos noteikto mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, ja ir aizdomas vai sūdzības par šo prasību pārkāpumiem.
(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.669 redakcijā)
3. (Svītrots ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr.287)
4. (Svītrots ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr.287)
II. Prasības mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanai
(Nodaļa svītrota ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.669)
III. Īpašās prasības suņa turēšanai
9. Suni atļauts atsavināt, nākamajam īpašniekam nododot kopā ar mājas (istabas) dzīvnieka pasi:
9.1. pēc astoņu nedēļu vecuma sasniegšanas un divas nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām, ja vakcinācija veikta sešu nedēļu vecumā, vai nedēļu pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām, ja vakcinācija veikta astoņu nedēļu vecumā;
9.2. pēc triju mēnešu vecuma sasniegšanas, ja dzīvnieks ir vakcinēts pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām un trakumsērgu, bet ne agrāk kā nedēļu pēc vakcinācijas.
(MK 24.04.2012. noteikumu Nr.287 redakcijā)
10. Pilsētās un ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošajā teritorijā:
10.1. suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnīgu attiecīgās teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas (turpmāk – norobežota teritorija), novēršot iespēju sunim izkļūt no tās;
10.2. pie norobežotās teritorijas ieejas ierīko zvanu vai citu ierīci, kas rada iespēju sazināties ar teritorijas īpašnieku vai valdītāju.
11. Ja suns atrodas ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, sunim jābūt uzliktai kaklasiksnai vai citam aksesuāram, piemēram, iemauktiņiem, bet bīstamam sunim jābūt arī sarkanai atšķirības lentei, ar ko apzīmē bīstamu suni.
12. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas:
12.1. suni ved pavadā;
12.2. sunim ir uzlikts uzpurnis, ja suns ir atzīts par bīstamu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai.
13. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.669)
14. Ārpus pilsētām un ciemiem:
14.1. viensētās suni var turēt ārpus telpām nepiesietu, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus;
14.2. ja suns veic sargāšanas uzdevumu, tā uzturēšanās teritoriju norāda ar zīmi “Suns!”;
14.3. ārpus īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas suns bez pavadas var atrasties pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.669)
15. Suņa īpašnieks vai turētājs sabiedriskās vietās var īslaicīgi atstāt suni vienu, ja suns ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru, un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību un neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.
16. Ja suni tur telpās, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina:
16.1. pilnvērtīgu suņa ēdināšanu ne retāk kā reizi dienā;
16.2. sunim vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni;
16.3. suņiem, kuri ir vecāki par trim mēnešiem, – vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu ne retāk kā divas reizes diennaktī. Intervāls starp abām pastaigas reizēm nav mazāks par desmit stundām.
17. Ja suni pastāvīgi tur piesietu ārpus telpām, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina sunim:
17.1. pilnvērtīgu ēdināšanu ne retāk kā reizi dienā;
17.2. vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni;
17.3. vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu ne retāk kā reizi diennaktī;
17.4. suņa augumam atbilstošu būdu vai mītni (kas garumā, augstumā un platumā pārsniedz suņa izmērus ne mazāk kā par 30 centimetriem), kur patverties nelabvēlīgos laika apstākļos un kur ir pakaiši vai cits silts grīdas segums;
17.5. tīrību suņa būdā vai mītnē un laukumā, kur suns uzturas;
17.6. šādus aksesuārus:
17.6.1. vismaz divus centimetrus platu ādas kaklasiksnu vai citu suņa ķermenim piegulošu aksesuāru, kurš sunim nerada ievainojumus, kā arī nepieļauj iespēju sunim patvarīgi atbrīvoties no tā;
17.6.2. vismaz trīs metrus garu ķēdi vai pavadu;
17.6.3. ķēdes vai pavadas savienojumu ar kaklasiksnu, izmantojot rotējošu elementu. Ja ķēde slīd pa stiepli, rotējošie elementi ir pie kaklasiksnas un pie stieples.
18. Ja suni tur norobežotā teritorijā ārpus telpām, nodrošina šo noteikumu 17.1., 17.2., 17.3., 17.4. un 17.5.apakšpunktā minēto prasību izpildi.
(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.669)
19. Suni atļauts pastāvīgi turēt ārā, ja pēc tā genotipa (organisma iedzimtības faktoru kopuma) vai fenotipa (organisma ārējo un iekšējo pazīmju kopuma) var paredzēt, ka tas piemērots turēšanai āra apstākļos, nekaitējot suņa veselībai un labsajūtai. Suni līdz 10 mēnešu vecumam nedrīkst turēt piesietu.